transfērs

Pārmetos laikā un vietā.

Kā sapnī. pamostos un esmu uz vientuļas salas bez netiem, komunikācijas, paikas. Nu gluži viens, kā bērna pakāsts cimds ziemā uz trotuāra. Izberzēju acis un mēģinu saprast, kā esmu nonācis pie šādas tādas dzīves un situācijas. Pirmais, kas ienāca prātā, iečīkstēt, pasūkstēties par dzīvi. Iežēlināt sevi, pažēlot, un paglaudīt galvu. Pēc tam aprāvos, domāju, cik var? Visu mūžu čīkstu tak, apnicis pašam sev un apkārtesošajiem.

Nolēmu, saņemšos. Rūdīšos tā teikt, par spīti visām paredzamajām un vēl nezināmām grūtībām .Būšu vīrs. Konkrēts pie tam. Tāds ar raksturu un bez vājībām.

Pie vesela saprāta palūkojos apkārt, novērtēju situāciju un sāku rakāties risinājumu meklēšanā. idejas šaudījās kā bultas pēc piena, apsvēru šo un to. Tūkstotis variantu ar visminimālākajām iespējām, balstoties uz manu būtību, tās pielietot. Apņēmība kusa kā cukurs kafijas krūzē. Nonācu, kā gan negribējās samierināties, pie man paredzamā iznākuma. Vakars pie jūras, salauztas buras un sapņu laivā totāla sūce. Esmu zudis.

Izglāba sievas iešķēliens pakausī.: Neciešams, pat miegā čīksti un memmeļojies, ne vīrietis, bet lupata. Nāpraks.

Itkā jau apvainojums iezagās būtībā manā, par tādu neslavas celšanu, lai arī nepubliski, bet izglābšanās no nelāgā sapņa lika samierināties, jutos laimīgs.

Cik labi, ka ir kāds, kas var sapurināt un palīdzēt droši tikt ar visām nelaimēm galā!

Reading-01.05.2017