ir pienācis brīdis,kad viss nepateiktais sliecas tikt nožēlots…

varbūt nedomā par to, ko neesi spējīgs risināt? Saņemies drosmi ielūkoties savai mazdūšibai acīs, varbūt? Dari, kas ir vitālākais tavā šobrīdējā izpratnē…

Iesākumā māte deva man dzīvību, no kuras es neatteicos, un lūk esmu nonācis līdz šim stāvoklim, kad gribas raxtīt un raxtīt un vēlreiz raxtīt. Mēģināšu pieskarties prozai gan teorētiski, gan praktiski, proti, jebkuram, kurš saredz savu skatījumu prozā ir iespējas izteikties visās iespējamās formās raxtot. Mēģināšu izprast sevi, lūkojoties uz sevi no malas. Mēģināšu saskatīt Jūsos patiesus rakstītgribētājus un talantus. Pagaidām apstājos pie Mēģināšu…