August 2008

Kad daudzas lietas no tām, kas reiz bijušas manai būtībai svarīgas-šodien man liekas niecība-es saprotu, ka noiets kāds tūkstotis savā attīstībā vai arī esmu pietuvies ostai, kas saucas vienaldzība. sapņiem nomirt vien neļauj iekšā degošā guns un vēlēšanās atrasties īstajā vietā un laikā, BET, kad noproti, ka ir reizes, kad neesi bijis tur, kur vajadzēja būt, sāku domāt par to, ka nekas ,ko šai saulē esmu vēlējies realizēt-īstenībā tā arī paliek par neko. Bez BET ir reizēm arī JA, bet šo abu bieži nav vai pārsvarā nav, ja ir JĀ vai NĒ.Dilemma-vai dzīve šeit ir nepiepildītās un neatrastās manas būtības meklēšana vai farss ,kad gala iznākums ir acīmredzams-būs jābūt par neesošu kādā no kapsētām. Šobrīd pie kājas  mans eksistences derīguma termiņš, rīt varbūt-es par to smiešos…

Pēc būtības domā, ko gribi-savs lietu redzējums ir savs. egoistiska tieksme regulēt kādu vai citu, norāda uz nepietiekamību un neprasmi sevī izprast citu cilvēku iekšējo būtību-vārdu sakot-ārēja muldēšana ne par ko būtisku.Nepatīk tas ,nepatīk šitas-pie kājas-gan labās, gan kreisās-kas liek tev domāt, ka tavs bērnu dienu ap tevi vien zemes rotēšanas princips ir aktuāls tagad, kad dzīvo pieaugušo izdrāztā pasaulē, kurai sinonīms ir fuckinā steiga? Kas noticis-pesimisms tevi drātē? lietu bezjēdzība kaitina? ko pasāksi? pasūtīt mūsdienās bez atpakaļ nākošām sekām var tikai dzīvniekus, kuri mums liekas nemāk runāt un nesaprot, cik lopiski pret tiem attiecies! fatāls izmisums tevi dara neadekvātu uztverei un negatīvi noskaņotu ta pret jebko visā un visur…jēga?