februāris 25 2022

5

Kūtrās dienas un kūtri prāti.Saraujiet važas -Leons teica,jo robežu nav,ir tikai tavi rāmji,tavi pieviltie horizonti.Neviens īpaši neticēja,ka toreiz tas iespējams.Jaunība līdz ar sajūtu,ka staigā zem mūžības zīmes.Bet es tāds vientuļnieks.Tad sapazinos ar ezotērisko kaķeni,viņa vismaz apgalvoja,ka pārstāv tās lietas,es kautri atteicos noticēt un man izrādījās taisnība,viņa bija iedomājsies mani par neprašu garīgās lietās.Paķēru pirmo Aristoteļa rakstu sējumu Nr.3 krievu valodā un iedevu minkai lasīt.Nāca klusuma brīdis,pat aizmirstība jau zagās apziņā,ka ne visus,ko satiec,vēl redzēsi dzīves līkočos.Uzradās minka pēc trim nedēļām un paziņoja,-neizlasīju.Vēlāk uzzināju iemeslu – viņa neprot lasīt slāviski.Slāviskā analfabēte minka,pēc izskata dusmīga,pēc dabas diezgan pielaidīga,jo sadzīvisku strīdu praktiski neeksistēja.Būtībā jau viņa maigi prata iemurrāt manī piedošanu.Mazliet kremta,ka tik neapzinīgi izturas pret literatūru,bet ņemot vērā,kas tas tomēr Aristotelis.Atdāvināju Coffee with Aristotle by Jonathan Barnes ar Julian Barnes foreword.Atrakstīja man vēstuli – esot paticis-itsevišķi klusums kas iestājies viņā pēc izlasītā.

Draudzība ar minku beidzās pēkšņi,civilsieva savienojās ar centrāli un tā savukārt savienojās ar balto halātu svētnīcu.Noziedzīga rīcība,jo tas bija iedvesmas laiks-tika pierakstīts viss,ko iedomājos.Svētnīcā lika sistemātiski sistēmu ,rokas  piesēja pie kantainā gultas rāmja,lai nekaitētu sev.Iedvesma atstāja pēkšņi paralēli fizioloģiskā šķīduma kvantitātei.Toreiz iejusties virtuālajā palīdzēja viens makšķernieks un konfekšu papīrīšu pārdevējs no Meža.Vecis no Meža teica – visādas  krāsas fantķiki ,es sapratu no pusvārda,-internātā mēs tādus sitām pret palodzēm,kurš pārklās kuru.Bija viens otrs ļoti rets un tādējādi iekārojams,neņemot vērā uzsistās delnas pie palodzēm.Trešajā dienā pārdevēju ietina palagā un aiznesa,kā kļauzā bija minēts – uz mūža māju aiz stūra vai aiz stūra uz mūža māju?Palikām daudzi un divi.Makšķernieks satina makšķeres,kaut man jau liekas,ka sanitārs Koļa atņēma un cope beidzās.Divas dienas pirms ietīšanas palagā ,atbrauca sieva,saveda ēdamo,vitamīnus un presi.Viņš man neteica.bet visiem bija skaidrs.ka visu neapēsto,neizdzerto un neizlasīto viņš ir atstājis man mantojumā.Nerakstītās saistības.Es attiecos,lai arī man nekas dzīvē nebija piederējis.Domāju – man ir sirdsapziņa.Pēc tam atnāca iedvesma,un devos no šī pārdzīvojuma un ar to saistītajām emocijām prom.

Seko man:


Copyright ⓒ 2022 | nigras.es | All rights reserved | WEBsite

Posted 25. februāris, 2022 by vecais in category "pusdiena