kokteilis no džeza
tava labirinta mūriem
pieturām bez
atpakaļvirziena
skavām kā katordznieka
važām
dzīvi ieskalo
apsolītās zemes krastos
kur neatrastos
no liekā nekas
manas mūžīgās alkas
pēc tevis
gaisma un ceļa spieķis
es jūtu vai liekas
mēs nesaprastie
sevi neizpratušie
Atbildēt