#2000

kokteilis no džeza

tava labirinta mūriem

pieturām bez

atpakaļvirziena

skavām kā katordznieka

važām

dzīvi ieskalo

apsolītās zemes krastos

kur neatrastos

no liekā nekas

manas mūžīgās alkas

pēc tevis

gaisma un ceļa spieķis

es jūtu vai liekas

mēs nesaprastie

sevi neizpratušie