februāris 23 2022

2

Toreiz, kad saliku testa režīmā kameras uz sētas pusi ,redzēju sevi uzkāpjam saimniecības ēkas jumta korē. Todien atceros, bija paredzama citās planētās dzīvojošo sagaidīšana .Iededzu dūmu sveces un gaidīju Ikearusus,-tu teici pareizi – Ikarus, es nepiekāpos, man riebjas nomenklatūriskā pareizība un neredzēšana uz priekšu. Toreiz jau bija aktuālas komforta zonas., proti, uzkāpu savā zonā un gaidu. Pēc laika sprīža, kas neilgīslaicīgs, bet noteikti nenoteikts, redzu – lido. Vispirms četras krāsainais un fosforizētas govis, kā pavadošie satelīti, kā brīnuma vēstneši ,atlidoja un nolaidās tuvējā pļavā. Pēc tam meža pusē uz cēlākā oša kāpa trubadūrs un iedūca savu fanfaru. Sāka šūpoties koku galotnes, un secībā pēc govīm ķīmisko lidojuma pēdu pūtēji iezīmēja trajektoriju, kurā tad arī iebrauca tālā kosmosa kuģis, līdzīgs kājnieku mīnai pēc formas, bet krietni vien izmēros masīvāks. Kuģis uzkārās virs kores, nolaidās trepes, pa kurām es kāpu iegūt jaunas zināšanas, un mēģināt saprast, kas ir kas.Detaļās vairs neatceros kuģa iekšējo izkārtojumu, bet neatstāj sajūta, ka tas bija kas neredzēts un nezināms. Es nelidoju prom, viņi nedzēra to ,kas man garšo, arī viņu man nezināmā valoda likās garlaicīga. Nezinu ,kāpēc viņi tur bija iedomājušies, ka esam bailīgāki kā vajadzētu būt. Par to es stāstīju kaimiņam ,viņš neticēja, tāpēc šodien viņš jau ir miris .Nomira viņš pagājušā gada sākumā aiz bēdām, ka nebija iespējams tā arī pakārties, tad striķis sapuvis ,tad griestu konstrukcija netur, aptrūkās tas viņa skaļais izsauciens – pat sukas pakārties nevar, kad viņš lamāja savus četrus suņus un pats sevi. Toties, kur biji tu? Kārtējo reizi slaucīji putekļus no grāmatām un elpoji to neciešamo veco grāmatu smaku? Arī tu man neticēji, kaut man liekas, ka abi esam vienmēr un visur klātesoši. Lai paliek. Pēc surdotulkojuma uz kuģa ,sapratu ,ka sapņotājus viņiem vairs nevajag, tas ir nevajag vairs tādus kā tu.

Tā bija vienīgā reize, kad viņi atlidoja, mantojumā no viņiem man  tika Ikearusa spārni, un vakaros, kad klusāks dabā un mierīgāks prāts, es redzu sevi lidojam gar meža malu.

Augstāk kā elektrības stabi, zemāk kā zvaigznes. Brīvais lidojums, kas tikai tev asociējas ar aukstu ķermeņa temperatūru un slimību pēc tam.

Seko man:


Copyright ⓒ 2022 | nigras.es | All rights reserved | WEBsite

Posted 23. februāris, 2022 by vecais in category "pusdiena