#1998-99

māja bez tevis ir tuksnesis

#

nodzīvo kā jūti

#

esmu izturējis

nerakstītās naktis

un sāpes

tāpēc ceru-

mūžība sāksies

#

bez Kristus paraus uz elli

bez krekla,

esamības

un sirdsapziņas

#

es gribu ieklausīties

savā klusumā

saules čukstos rītausmā

un apvāršņa krāsainajās tālēs-

ļoti ilgi no tā visa

esmu bijis tik tālu

es gribu būt kluss

kā rasas piliena glāsts

un gribu būt

pasaules trakuma neapmāts…

(publicēts 17-12-1999,Bauskas Dzīvē)

#

es likteņa nepamests,

bet arī nesaprasts

ar ievainotas mīlas spārniem

lidoju uz zvaigznēm

vientulībai pāri

un Mēness tik kāri

lūko mani

tavu atmiņu spogulī

iesaldēt

un nepiedot

manu izraušanos

no taviem

mīlas glāstiem

un bez lāstiem…

(publicēts 17-10-1999(BDz))

#

1998.gads

32

Reiz būs

mēs jaunu pasauli sev celsim

un tā būs brīva

no dzērāju klaigām,

no naudas kāriem maitasputniem,

un nemirs dvēseles

mīlestību neradušas,

un neskums bērnu acis.

Pasaule būs

no grēkiem brīvlaisto

Paradīze

33

ļaunums

kā dziestoša svece

jūtu badalaikos

tikai prieks

ir

ejoša prece

1999.gads

34

kāds durvīm norauj rokturi

un aizcērt durvis ciet,

lai slāpušie

un vientuļie

pa durvīm neieiet

un kāds pavisam cits

sev apkārt apvelk sētu,

lai nomaldījies ceļinieks

naktsmājas lūgt

neiespētu

un tā nu kāds

un kāds pavisam cits

starp mums un visiem

savas dzīves nodzīvo-

starp svešiem.

(nigrais.lv)

35

būs vakari

būs rīti

un mīlestība būs

līdz negaiss nāks

ar visām saknēm

izraut

mūs…

36

gaisma skrien pretī

it kā

ar savu ātrumu,

bet es sev

neliekos lēns

es meklēju lietu

un dzīvības sākumu,

pirms esošais

nav pazaudēts.

37

sākumā man likās,ka esi brīva

un neproti dvēselē ielūkoties,

bet tagad zinu,ka jūtām nav gala

un esam mēs sabiedrotie.

38

laiks nezudīs nevienam-

katram vārdu dos-

kādu pielicis pie sienas

ņems un izlabos.

(nigrais.lv)

39

no krūtīm izbēgusi

tik klusi iet ka nevar just

sirds skumjāka par skumjām

savu vientuļo dziesmu pukst

-sirsniņ,nāc nu krūtīs atpakaļ-

liktenis lai savas dzirnas maļ-

mums ir vēl

cerībiņa kabatā…

1998.gads

ak,vecmeita egle,

kam šovakar tu gribi glauzties klāt?

sen tavi brunči padiluši-

tiem nav vairs sūnu zaļās krāsas,

un gluži tādas pašas

ir tavas nokaltušās,kailās māsas.

Ak,vecmeita egle

pēc tevis sen jau cirvis raud

un lauku mājas krāsns.

Vai tev ir žēl,

ka čiekuru un atvasīšu nav,

un tavus sveķu nekausē

saulesstariņš dāsns?

***

Sunim Rečam

suņa būdā

ziemelis sanesis sniegu,

un kā tagad

pie silta mūrīša sēžot

runāt par suņa laimi un prieku,

un ja pavasaros

četrkājainais neies vairs ganos?

(aiz tā iemesla,ka ziemā

pietrūcis siltuma un laipnības

un kaimiņkuces Bellas

samaitātās kaislības).

(iev.5-4-1998)

#

pie kafijas tases

kādā ūķī

domās gremdējos.

Laiks atmiņas pārcilāt.

Labās-es vēlreiz piesavinos,

sliktās-kā izgremotu gumiju

mirkļa atstatumā spļauju

(publicēts 14-09-1998,BDz)

#

Sibīrijas mežos

gaudo vilks,

kāds latvietis ir miris,

un zemei-Latvijai-

vēl viens dēls

nav dzimis.

(Publicēts,14-09-1998,BDz)

#

uzraksts uz meitu ģēģera kapu plāksnes:

“Prezervatīv-gumijotais draugs!

No AIDA mani pasargāji,

no izvirtības-nē!,

cik žēl,

jo mīlēt gribēju es vēl!”

#

es negribu stāvēt uz vietas

un būt kur vakar

es negribu būt piesiets

pie horizonta

bez mīlestības…

27-05-2000 (Iecava)

#

neesmu vienīgais,

kurš ilgu tramvaju gaida

un no debesīm neticībai

pestīšanu gaida-

kopā mēs pasaules varenie,

vienatnē mēs ilūziju

varā  

27-09-2000

#

neatņem dzērājam pēdejo

lāsi

savai kritikai cēloņus

meklē

saki visu bez liekā  

27-09-2000

#

par mata tiesu

no stresa izglābies

es eju nolīdzināt naida takas

un tiltus celt mums abiem

līdz atkal asināsim šķēpus

ambīciju kariem

(2000)

#

mans ļaunums

kā dziestoša svece

un jūtu badalaikos

tikai prieks

ir ejoša prece  18-10-1998 (publicēts)

#

dzertuvē,

kur emocijas

un zemei apnikušie plosās

un meitenes no ielas

kā uzkoda pie dzeramā

tur jūtos brīvs

no paģirainās rītdienas

no sevis paša

un sirdsapziņu nomācošā graša

30-10-1998

#

daudz žēlastības Dievs ir devis

un vēl vairāk dos

tiem,kas Viņa zemi

iemantos  

29-07-99

#

kad ieskaties man acīs

vai manu dvēseli redzi?

Vai jūti?

Nav nozīmes nākotnei,

ja ieraudzīt tuvākā dvēseli

grūti!  

03-08-99

#

es esmu,

bet vai būšu

sastapies ar sevi

un nepaskrējis garām? 

#

tu dzīvo būdā,

kur vējš

par caurvēju top

un gadi sirmumu dāvā,

bet sirdī mīlestība

nenoplok

#

nāks vakars

un atkal ar acīm

kāds lasīs

zvaigznes no debesīm nost,

bet drauģelis mēnestiņš

pašūpos galvu

un jau kuro reizi-

izdzīvos  

1999.g

#

ja man jāsaka,

es nezinu vai teikšu,

kur beidzas mīlestiba,

kur sākas naids-

tad sirdij jājautā.

  1999.g

#

diena un vakars

sēž kazino,

dzer burbonu

un spēlē kārtis,

bet pa to laiku

pasaulē darās

sazin vien kas,

un ļaudis

izbailēs trīc,-

ja paspēlēs vakars,

nepienāks rīts. 

1999.g

#

laiks sit stundu pēc stundas-

ka tikai nenosit! 

1999.g

#

pirms beigsies vētra

pirms dzērājs izsūks

pēdējo lāsi

nenāks

ar atvasaru

un pelēkziliem mākoņiem

svētīts miers

un pestīšana

kristiešiem

26-10-98”Avēnija”

#

debesīs tev samaksās

par visu un par neko

tu būsi pārmainīts

uz pusi labāko

#

debesīs tava zvaigne

jūrā tavs kuģis peld

vai tu tagad vari aiziet

un nenākt atpakaļ

18-07-98

#

kad iekrāsosies horizonts

iesim klusumā mēs veldzēties

un līdz ar cīruļdziesmām

mēģināsim atgriezties,

jo nakts kad dzemdēs rītu

mūsu klusums

taps par mītu

18-07-98

#

vēroju garāmgājējus un redzu:

tas vīrs ,kurš pretīm nāk,noteikti

mani apzagtu,

ja iespēja būtu,

bet tas ,kurš tagad stutē

laternas stabu,

u paģirām noteikti prasītu

latu,un tā meitene ar valdzinošo smaidu

domā,ka tikai viņu gaidu,

bet es pats,kurš sēžu

uz soliņa parkā

sev liekos kā glīta

aploksnes marka

29-05-98

#

es neesmu vairs tāds,

kāds gribēju būt,

un saule nav tik spoža

un vēji vairs neglāsta

rudzu laukus

un sirds ir

nezinoša 

15-09-98

#

mūris starp mums

ir tik augsts

ilgas netiek tam pāri

tu esi jauna

un es esmu jauns

bet skumstam regulāri

21-09-1998

#

mani tava miesa

nepievelk

kā kuģi krastā pievelk tauvas,

un tavs atteikums

kā motorzāģis

ass-

man pie tava smaida

nepierast

12-08-1998

#

sveši un drūmi

padebeši

pār manu ligzdu

nolaižas

un līdz ārprātam

sāk likties-

vakars uz ezera

un makšķernieki noslīkuši

līdz fatāli

es uzspridzinos

un izlidoju cauri

uz padebešiem

saviem

pie maniem

tuvākajiem 

1999.g

#

visaugstakā mērā

zemākos apvāršņos

notiks brīnumlietas

ar kādu mēru mērīsi

ar tādu atmērīs

un par ciešanām nebēdās 

1999.g

#

nemoci sevi ar apziņu

ka atziņa ir pareizā,

kamēr nenāks Atrisinājums

tavai dvēselei 

1999,g

#

lai vai kā

un lai par ko

es neprotu

nepiedot

un neviļus

viļos

kārtējo reizi

bez asarām 

1999.g

#

dienās,kad dzīve

sit kā ar āmuru

pa visām jūtām

izteiktām

un ne tik plaši

reklamētam

#

1999.gads

pirms nav vēl durvis ciet

jau smeldz man

tava

aiziešana

un vientulība smeldz-

bez tevis

viss ir viens

kā siltai plaukstai

ziemas

pieskāriens

#1999.g

laime prot klusēt

laime prot nākt

no negaidītām pusēm

iepriecināt

kaut sirds jau sirma,

laime prot

kādu vientuļnieku

apmīļot 

#1999

pārmaiņus vakara zvaigne

un rīta junda

man cenšas iestāstīt

par pasaules

nebeidzamību,

bet es neesmu ticīgais

kuram katram stāstam

man liekas-

abas muld

#1999

vēl uzziedēs

tavas dzīves dārzā

kāds kaktuss

pirms nogalinās

naids

#1999