māja bez tevis ir tuksnesis
#
nodzīvo kā jūti
#
esmu izturējis
nerakstītās naktis
un sāpes
tāpēc ceru-
mūžība sāksies
#
bez Kristus paraus uz elli
bez krekla,
esamības
un sirdsapziņas
#
es gribu ieklausīties
savā klusumā
saules čukstos rītausmā
un apvāršņa krāsainajās tālēs-
ļoti ilgi no tā visa
esmu bijis tik tālu
es gribu būt kluss
kā rasas piliena glāsts
un gribu būt
pasaules trakuma neapmāts…
(publicēts 17-12-1999,Bauskas Dzīvē)
#
es likteņa nepamests,
bet arī nesaprasts
ar ievainotas mīlas spārniem
lidoju uz zvaigznēm
vientulībai pāri
un Mēness tik kāri
lūko mani
tavu atmiņu spogulī
iesaldēt
un nepiedot
manu izraušanos
no taviem
mīlas glāstiem
un bez lāstiem…
(publicēts 17-10-1999(BDz))
#
1998.gads
32
Reiz būs
mēs jaunu pasauli sev celsim
un tā būs brīva
no dzērāju klaigām,
no naudas kāriem maitasputniem,
un nemirs dvēseles
mīlestību neradušas,
un neskums bērnu acis.
Pasaule būs
no grēkiem brīvlaisto
Paradīze
33
ļaunums
kā dziestoša svece
jūtu badalaikos
tikai prieks
ir
ejoša prece
1999.gads
34
kāds durvīm norauj rokturi
un aizcērt durvis ciet,
lai slāpušie
un vientuļie
pa durvīm neieiet
un kāds pavisam cits
sev apkārt apvelk sētu,
lai nomaldījies ceļinieks
naktsmājas lūgt
neiespētu
un tā nu kāds
un kāds pavisam cits
starp mums un visiem
savas dzīves nodzīvo-
starp svešiem.
(nigrais.lv)
35
būs vakari
būs rīti
un mīlestība būs
līdz negaiss nāks
ar visām saknēm
izraut
mūs…
36
gaisma skrien pretī
it kā
ar savu ātrumu,
bet es sev
neliekos lēns
es meklēju lietu
un dzīvības sākumu,
pirms esošais
nav pazaudēts.
37
sākumā man likās,ka esi brīva
un neproti dvēselē ielūkoties,
bet tagad zinu,ka jūtām nav gala
un esam mēs sabiedrotie.
38
laiks nezudīs nevienam-
katram vārdu dos-
kādu pielicis pie sienas
ņems un izlabos.
(nigrais.lv)
39
no krūtīm izbēgusi
tik klusi iet ka nevar just
sirds skumjāka par skumjām
savu vientuļo dziesmu pukst
-sirsniņ,nāc nu krūtīs atpakaļ-
liktenis lai savas dzirnas maļ-
mums ir vēl
cerībiņa kabatā…
1998.gads
ak,vecmeita egle,
kam šovakar tu gribi glauzties klāt?
sen tavi brunči padiluši-
tiem nav vairs sūnu zaļās krāsas,
un gluži tādas pašas
ir tavas nokaltušās,kailās māsas.
Ak,vecmeita egle
pēc tevis sen jau cirvis raud
un lauku mājas krāsns.
Vai tev ir žēl,
ka čiekuru un atvasīšu nav,
un tavus sveķu nekausē
saulesstariņš dāsns?
***
Sunim Rečam
suņa būdā
ziemelis sanesis sniegu,
un kā tagad
pie silta mūrīša sēžot
runāt par suņa laimi un prieku,
un ja pavasaros
četrkājainais neies vairs ganos?
(aiz tā iemesla,ka ziemā
pietrūcis siltuma un laipnības
un kaimiņkuces Bellas
samaitātās kaislības).
(iev.5-4-1998)
#
pie kafijas tases
kādā ūķī
domās gremdējos.
Laiks atmiņas pārcilāt.
Labās-es vēlreiz piesavinos,
sliktās-kā izgremotu gumiju
mirkļa atstatumā spļauju
(publicēts 14-09-1998,BDz)
#
Sibīrijas mežos
gaudo vilks,
kāds latvietis ir miris,
un zemei-Latvijai-
vēl viens dēls
nav dzimis.
(Publicēts,14-09-1998,BDz)
#
uzraksts uz meitu ģēģera kapu plāksnes:
“Prezervatīv-gumijotais draugs!
No AIDA mani pasargāji,
no izvirtības-nē!,
cik žēl,
jo mīlēt gribēju es vēl!”
#
es negribu stāvēt uz vietas
un būt kur vakar
es negribu būt piesiets
pie horizonta
bez mīlestības…
27-05-2000 (Iecava)
#
neesmu vienīgais,
kurš ilgu tramvaju gaida
un no debesīm neticībai
pestīšanu gaida-
kopā mēs pasaules varenie,
vienatnē mēs ilūziju
varā
27-09-2000
#
neatņem dzērājam pēdejo
lāsi
savai kritikai cēloņus
meklē
saki visu bez liekā
27-09-2000
#
par mata tiesu
no stresa izglābies
es eju nolīdzināt naida takas
un tiltus celt mums abiem
līdz atkal asināsim šķēpus
ambīciju kariem
(2000)
#
mans ļaunums
kā dziestoša svece
un jūtu badalaikos
tikai prieks
ir ejoša prece 18-10-1998 (publicēts)
#
dzertuvē,
kur emocijas
un zemei apnikušie plosās
un meitenes no ielas
kā uzkoda pie dzeramā
tur jūtos brīvs
no paģirainās rītdienas
no sevis paša
un sirdsapziņu nomācošā graša
30-10-1998
#
daudz žēlastības Dievs ir devis
un vēl vairāk dos
tiem,kas Viņa zemi
iemantos
29-07-99
#
kad ieskaties man acīs
vai manu dvēseli redzi?
Vai jūti?
Nav nozīmes nākotnei,
ja ieraudzīt tuvākā dvēseli
grūti!
03-08-99
#
es esmu,
bet vai būšu
sastapies ar sevi
un nepaskrējis garām?
#
tu dzīvo būdā,
kur vējš
par caurvēju top
un gadi sirmumu dāvā,
bet sirdī mīlestība
nenoplok
#
nāks vakars
un atkal ar acīm
kāds lasīs
zvaigznes no debesīm nost,
bet drauģelis mēnestiņš
pašūpos galvu
un jau kuro reizi-
izdzīvos
1999.g
#
ja man jāsaka,
es nezinu vai teikšu,
kur beidzas mīlestiba,
kur sākas naids-
tad sirdij jājautā.
1999.g
#
diena un vakars
sēž kazino,
dzer burbonu
un spēlē kārtis,
bet pa to laiku
pasaulē darās
sazin vien kas,
un ļaudis
izbailēs trīc,-
ja paspēlēs vakars,
nepienāks rīts.
1999.g
#
laiks sit stundu pēc stundas-
ka tikai nenosit!
1999.g
#
pirms beigsies vētra
pirms dzērājs izsūks
pēdējo lāsi
nenāks
ar atvasaru
un pelēkziliem mākoņiem
svētīts miers
un pestīšana
kristiešiem
26-10-98”Avēnija”
#
debesīs tev samaksās
par visu un par neko
tu būsi pārmainīts
uz pusi labāko
#
debesīs tava zvaigne
jūrā tavs kuģis peld
vai tu tagad vari aiziet
un nenākt atpakaļ
18-07-98
#
kad iekrāsosies horizonts
iesim klusumā mēs veldzēties
un līdz ar cīruļdziesmām
mēģināsim atgriezties,
jo nakts kad dzemdēs rītu
mūsu klusums
taps par mītu
18-07-98
#
vēroju garāmgājējus un redzu:
tas vīrs ,kurš pretīm nāk,noteikti
mani apzagtu,
ja iespēja būtu,
bet tas ,kurš tagad stutē
laternas stabu,
u paģirām noteikti prasītu
latu,un tā meitene ar valdzinošo smaidu
domā,ka tikai viņu gaidu,
bet es pats,kurš sēžu
uz soliņa parkā
sev liekos kā glīta
aploksnes marka
29-05-98
#
es neesmu vairs tāds,
kāds gribēju būt,
un saule nav tik spoža
un vēji vairs neglāsta
rudzu laukus
un sirds ir
nezinoša
15-09-98
#
mūris starp mums
ir tik augsts
ilgas netiek tam pāri
tu esi jauna
un es esmu jauns
bet skumstam regulāri
21-09-1998
#
mani tava miesa
nepievelk
kā kuģi krastā pievelk tauvas,
un tavs atteikums
kā motorzāģis
ass-
man pie tava smaida
nepierast
12-08-1998
#
sveši un drūmi
padebeši
pār manu ligzdu
nolaižas
un līdz ārprātam
sāk likties-
vakars uz ezera
un makšķernieki noslīkuši
līdz fatāli
es uzspridzinos
un izlidoju cauri
uz padebešiem
saviem
pie maniem
tuvākajiem
1999.g
#
visaugstakā mērā
zemākos apvāršņos
notiks brīnumlietas
ar kādu mēru mērīsi
ar tādu atmērīs
un par ciešanām nebēdās
1999.g
#
nemoci sevi ar apziņu
ka atziņa ir pareizā,
kamēr nenāks Atrisinājums
tavai dvēselei
1999,g
#
lai vai kā
un lai par ko
es neprotu
nepiedot
un neviļus
viļos
kārtējo reizi
bez asarām
1999.g
#
dienās,kad dzīve
sit kā ar āmuru
pa visām jūtām
izteiktām
un ne tik plaši
reklamētam
#
1999.gads
pirms nav vēl durvis ciet
jau smeldz man
tava
aiziešana
un vientulība smeldz-
bez tevis
viss ir viens
kā siltai plaukstai
ziemas
pieskāriens
#1999.g
laime prot klusēt
laime prot nākt
no negaidītām pusēm
iepriecināt
kaut sirds jau sirma,
laime prot
kādu vientuļnieku
apmīļot
#1999
pārmaiņus vakara zvaigne
un rīta junda
man cenšas iestāstīt
par pasaules
nebeidzamību,
bet es neesmu ticīgais
kuram katram stāstam
man liekas-
abas muld
#1999
vēl uzziedēs
tavas dzīves dārzā
kāds kaktuss
pirms nogalinās
naids
#1999
